Arī mans veselībai draudzīgāks dzīvesveids jau uzreiz nesākās ar apziņu, ka dabīga un organiska kosmētika ir pašsaprotama. Vispirms šis ceļš aizsākās ar tīrākas pārtikas izvēli, tad ar fiziskām aktivitātēm un tad gadu gaitā sāku aizdomāties arī par kosmētikas un ikdienas produktu sastāvu.
Tas bija pakāpenisks ceļš, kurā soli pa solim sāku apzināties, kādēļ man tas ir svarīgi. Vispirms sāku pētīt pārtikas sastāvu, tad arī kosmētiku un mājas tīrīšanas līdzekļu sastāvus. Šajā rakstā vēlējos apkopot 5 galvenos iemeslus, kādēļ es izvēlos organisko kosmētiku un iesaku to arī Tev.
Organiskā kosmētika atbilst šādiem kritērijiem:
- Sastāvā ir jābūt vismaz 95% dabīgas izcelsmes vielām
- Atlikušie 5% var būt sintētiskas, ja tās nekādi nav aizvietojamas ar dabīgām vielām. Šie 5% tiek stingri regulēti.
- Atkarībā no sertifikāta (COSMEBIO, NATRUE, USDA) tiek noteikts % – cik daudz sastāvdaļām ir jābūt organiski sertificētām, kā minimums 10%. Piemēram ūdeni, savvaļas augus un dabīgos izrakteņus, iežus nav iespējams sertificēt nemaz.
- Nav pieļauti ĢMO (ģenētiski modificēti organismi), sastāvdaļas nedrīkst tikt audzētas ar pesticīdu vai ķimikāliju klātbūtni.
- Sastāvdaļas nevar tikt iegūtas, radot kaitējumu dzīvniekiem.
1. Āda absorbē 60% no uzklātajām vielām
Daudzas sievietes uz savas ādas uzklāj vairāk nekā 20 dažādus kosmētikas produktus katru dienu – ziepes, šampūns, kondicionieris, krēms, serums, nagu lakas, matu veidošanas produkti, roku krēms, kāju krēms, dažādi dekoratīvās kosmētikas produkti, lūpu balzams neskaitāmas reizes dienā.. Tas nozīmē, ka katru gadu organismā absorbējas vairāk nekā 2 kg kosmētikas, jo katrā produkta uzklāšanas reizē āda absorbē aptuveni 60% no uzklātā vielu kokteiļa. Lai arī āda pilda aizsargbarjeras funkciju, dažas vielas uzsūcas dziļāk un nonāk asinsritē. Labs piemērs ir dažādas kompreses vai piemēram piparu plāksteri – tie ir uzlikti uz ādas, bet palīdz ķermenim dziļākos slāņos.
Organiskā kosmētika nesatur vielas, kas varētu kaitēt organismam, ja nonāk dziļākos slāņos vai asinsritē. Protams – arī zāles var kļūt par indi, ja tās tiek lietotas pārmērīgi. Bet šajā gadījumā ideja ir par to, ka dabīgā kosmētika nekaitēs dziļākās organisma sistēmās, ja tiek lietota ikdienā pēc norādēm un neliks orgānos uzkrāties dažādām sintētiskām vielām.
Labāk taču ir izvēlēties kosmētiku ar sastāvdaļām, kuras mēs pat varam lietojam uzturā? kakao sviests, kokosriekstu eļļa, augu un augļu ekstrakti.. Mēs edam apelsīnus, ogas, dārzeņus – lai uzņemtu uzturā vitamīnus, antioksidantus, saņemtu enerģiju. Tāpat arī ir ar dabīgo kosmētiku – tās sastāvā ir dažādu augļu, augu ekstrakti, vērtīgās eļļas, kas ādu pabaro ar vitamīniem, antioksidantiem, vērtīgajām taukskābēm.
2. Dabīgie produkti – nozīmē domāt ilgtermiņā
Labs kosmētikas produkts nekalpo kā ”plāksteris”, bet gan stimulē ādai darboties un atjaunoties pašai, lai tā būtu vesela pati par sevi. Dabīgie produkti atbalsta ādu ar nepieciešamajām uzturvielām, lai aizkavētu novecošanās procesu un tā būtu aizsargāta no apkārtējās vides ietekmes. Dažādi sintētiskie, konvencionālie kosmētikas produkti maskē un īstermiņā aizpilda krunciņas ar silikoniem un naftas blakusproduktiem.
Piemēram dabīgie minerālpūderi ne vien pilda tonālā krēma funkciju un ir perfekta izvēle ādas toņa izlīdzināšanai un nepilnību maskēšanai, bet arī ilgtermiņā palīdz ādai ārstēt – akni, izsitumus, rozāciju un āda laika gaitā uzlabo tās izskatu, jo āda nesmok zem sintētisko produktu kārtas. Dabīgo kosmētikas ražotāju vērtības ir vērstas uz to, lai cilvēku satuvinātu ar dabu un dabas ritmiem, nevis atsvešinātu. Produktos ir viss, ko daba jau ģeniāli ir izgudrojusi un cilvēka idejas ir apvienojušas produktu formulās. Tas ir maldīgs priekštats, ka tiek uzskatīts, ka konvenciālie produkti ir efektīvāki par organiskajiem. Pētījumos ir pierādīts, ka ekoloģiski audzēti augi satur par 30% vairāk antioksidantu nekā konvenciāli audzētu augi.
3. Dabīgās smaržvielas – daudz nozīmīgāk nekā Tu domā
Šis ir apjomīgs temats. Lielākajai daļai konvenciālo kosmētikas produktu ir pievienotas sintētiskās smaržvielas ar apzīmēju ‘fragrance’. Ja ir novērots jutīgums uz kosmētikas sastāvā esošajiem aromātiem, tad iespējams, ka tas ir jutīgums uz šo sintētisko vielu vai pat alerģija. Jebkādā gadījumā – sintētiskas vielas nav ķermenim labvēlīgas arī, ja netiek novērotas alerģijas reakcijas. Zem nosaukuma ‘fragrance’ var būt paslēpušās neskaitāmi daudz vielu, kuras netiek norādītas sastāvdaļu sarakstā. Viens aromāts var saturēt līdz vairākiem simtiem slepenu vielu, kuru ražotājs neatklāj, jo tas ir firmas noslēpums. Izvēloties organisko kosmētiku – tās sastāvā ir smaržvielas, kas ir iegūtas no dabīgām vielām, piemēram ēteriskajām eļļām. Ēteriskās eļļas pavisam citādāk iedarbojas uz mūsu smadzenēm un nerada pārsātinājumu. Organiskie ražotāji sastāvdaļu sarakstā aromātus arī norāda kā ‘fragrance’ ar piezīmi, ka aromāts ir veidots no dabīgām ēteriskajām eļļām.
4. Domā ne tikai par sevi
Videi draudzīga attieksme, izvēloties organisko kosmētiku izpaužas dažādos veidos – kosmētikas vielu audzēšanas procesā netiek izmantotas ķimikālijas, produkti netiek testēti uz dzīvniekiem un arī produkta iepakojumi kļūst aizvien dabai draudzīgāki. Tātad, šī izvēle netiek veikta vien sevis labā, bet arī Zemes labā. Mazinoties pieprasījumam pēc sintētiskās kosmētikas, mazināsies to apgrozījums un ietekme uz dabu.
Tajā mirklī, kad Tu izvēlies izturēties mīloši pret savu ādu, izvēloties organisko kosmētiku, Tu arī automātiski izrādi mīlošu attieksmi pret vidi un dzīvniekiem. Organiskās kosmētikas produkti, marķēti ar Cruelty-Free un Vegan, nozīmē, ka tie nav testēti uz dzīvniekiem.
Kosmētika ar sintētisko sastāvu bieži vien patērē ļoti daudz resursu. Piemēram produkti, kuri satur naftas produktus – minerāleļļu, vazelīnu – var saturēt arī svinu vai alumīniju, kas var rasties ieguves procesā. Šādi riskantu vielu piemēri ir ļoti daudz.
Vēl arī ne mazāk būtiski ir tas, ka dabīgās kosmētikas ražotāji pievērš īpašu uzmanību produkta iepakojumam. Iepakojumi ir otreiz pārstrādāti un pārstrādājami, kā arī iepakoti piemēram stikla pudelītēs vai augu izcelsmes iepakojumos, kas dabā sadalās.
5. Brīvi no ķimikālijām un sintētiskiem alergēniem
Daudzi uzskata, ka ķimikālijas šur tur ikdienā nav nekas traks. Bet netiek vērā ņemt kumulatīvais jeb uzkrājošais efekts. Gadu gadiem esot pakļautam ķimikālijām – ķermenī var uzkrāties vielas. Un ‘šur tur’ ir kļuvis jau par ko lielāku.
Daži sintētisko vielu piemēri, kas ir izplatīti konvenciālajos produktos:
- Sintētiskā kosmētika var saturēt parabēnus, kas tiek pievienots kā konservants. Tie var nonākt caur ādu organismā un radīt hormonālās sistēmas disbalansu.
- Bieži tiek izmantoti arī ftalāti, kurus pievieno produktā kā smaržas fiksatoru, lai aromāts būtu ilgnoturīgs un arī, lai radītu produkta tekstūru. Ftalāti rada nopietnu risku organismam un ir atzīti kā kancerogēni.
- Vēl viens populāras ķīmiskās vielas piemērs ir SLS jeb nātrija lauret/laurilsulfāts, kas sekmē šampūnu putošanos un atdala no matiem taukus. Šī viela ir spēcīgs kairinātājs un attaukotājs, kas var nelabvēlīgi iedarboties uz galvasādu. SLS pievieno arī rūpnieciskajos tīrītājos.
- Ne-organiskie produkti satur arī naftas pārstrādes produktus – minerāleļļu, parafīnu, kas veido produktu bāzi un pārklāj ādu, kas šķiet kā mitrinoša kārtiņa. Diemžēl šī sastāvdaļa ādu pārklāj ar plēvīti, kas neļauj ādai elpot un darbojas kā ”plastmasas maisiņš” zem kura āda smok.
- PEG – jeb poliglikols. Bieži to uz iepakojuma apzīmē ar PEG un dažādiem skaitļiem, kas apzīmē dažādus atvasinājumus. PEG izmanto kā emulgatoru, kas satur kopā ūdeni un eļļu. PEG atvasinājumi var būt toksiski un kairinoši. Propilēnglikols ir naftas produkts, ko izmanto kā galveno sastāvdaļu bremžu šķidrumā un antifrīzā.
- Sintētiskie UV filtri apzīmēti kā benzophenone-3, 4-methylbenzylidene camphor, octyl methoxycinnamate. Pastāv uzskats, ka šīs vielas ir daudz kaitīgākas par saules UV stariem.
- Triklozāns – hlorinēta antibakteriāla ķīmiskā viela, kuru konvenciālie ražotāji pievieno zobu pastās, dezodorantos, zepēs, krēmos. Tā sola iznīcināt nepatīkamu aromātu. Triklozāns iznīcina vājākos mikrobus, toties dzīvi paliek izturīgākie, kas vēlāk centīgi vairojas. Triklozāns uzkrājas audos un ir atrasts mātes pienā.
Dabīgie ražotāji ir atraduši dabīgas alternatīvas šīm sastāvdaļām – kādēļ neizvēlēties tās?
Vairāk blogā lasi – ar ko atšķirās dabīgā, eko un organiskā kosmētika.
Raksta autore Ilva Jasmīne Bekmane, ilva.jasmine
Tavas pārdomas par rakstu