Pirts rituāls – īpašs mirklis sevis transformācijai

Pirts rituāls – mazliet mistisks nosaukums, zem kura slēpjas pavisam īpašs notikums pašam ar sevi. Nav jābrauc nekur tālu meklēt sevi un jaunradīt. Mēs varam to tepat, mīļajā un spēcīgajā Latvijā, neaizmirstot, ka mums ir spēcīgas un varošas saknes.

Mans pirts rituāls atnāca pavisam intuitīvi, jau vairāk kā gadu sev apsolot, ka, atbraucot uz Latviju, to ieplānošu. Šis dziļi lolotais mērķis piepildījās, ciemojoties Baldones rajona pirtī ”Lejasmārtiņi”, pie pirtnieces Ineses. Pēc rituāla pirmajās dienās vārdi vēl neraisījās tik raiti. Vairāk palika sajūta, viegla pateicības sajūta. Šobrīd ir pagājusi nedēļā un iekšējie procesi ir virzījušies tik strauji, ka notikumi ir vesela mēneša vērtībā.


Pirts – ne vien fiziskas attīrīšanās simbols

Pirts simbolizē attīrīšanos – ne vien ķermeņa, bet arī dvēseles. To ir piekopuši mūsu senči paaudžu paaudzēs, krājot un nododot tālāk savas pirtī iešanas tradīcijas. Karstums simboliski ir kā ķermeņa attīrīšana un tvaiks kā dvēseles iemiesojums. To, ka latviešu pirts ir īpaši nozīmīga, apliecina arī tautasdziesmas un ticējumi. Tā ir ne vien labsajūtas, bet arī ķermeņa un gara dziedināšanas vieta. Vēsturiski atklāts, ka pirtīs ir iets jau kopš 8. un 9. gadsimta.

Pirts oriģināli ir iekšēji svinīgs notikums, kurš jāveic mierīgā un meditatīvā atmosfērā. Būt kailam ir obligāts noteikums, kas simbolizē veidolu kā mēs piedzimām. Pirti var saukt arī kā atdzimšanas pieredzi. Pirts ēkai ir jāatrodas enerģētiski tīrā vietā. Pirtī gadsimtiem ilgi ir pildījusi dažādas funkcijas – bērnu dzemdēšanas vieta, bērniņa pirmās apmazgāšanas vieta, ārstēšanas vieta, mazgāšanās vieta un vieta, kur nodarbojās ar maģiju.


Mans pirts rituāls

”Lejasmārtiņu” pirts atrodas maģiskā vietā. Apkārt ir koki, lauki un pļava. Maģiski tālumā kurkst vardes, čivina putniņi un uz dīķa ķer mušiņas. Vakara krēslā virs dīķa veidojas burvīgi skaista dūmaka.. Un tas spirdzinošais Latvijas dabai raksturīgais gaiss.

Ierodoties pirtī pirmdienas vakarā, iepazināmies ar pirtnieci Inesi. Sirsnīgu cilvēku ar gaišām acīm un plašu sirdi. Mērcējām pēdas bērzu lapu un citronu vannā un malkojot siltu zāļu tēju. Inese vēlējās noskaidrot, ar kādu nolūku bijām ieradušās ar mammu. Biju ieradusies ar diezgan nopietnu nolūku – ieraudzīt lietas, kas mani traucē virzīties pa savu dvēseles ceļu. Inese izstāstīja, ka, izvēloties Dziedinošo rituālu, tas var aizņemt vismaz 4-5 stundas laika un būs jāstrādā ar sevi un nopietni. Es paliku pie izvēles par Dziedinošo rituālu, savukārt mamma izvēlējās Relaksējošo rituālu. Par to vai vēlaties doties uz pirtiņu viens vai ar kādu citu – paliek jūsu ziņā.


Četri pirts rituāla posmi

Pirtī gājām četras reizes. Pirmo reizi pirtniece Inese ievadīja skaistā meditācijā jeb vizualizācijā, kur kopā ar mammu saredzējām savu šī brīža dzīves gājumu un vizualizējām to daudz skaistāku un vieglāku, vienlaikus arī viena otrai piepalīdzot. Pirmo reizi noslēdzām ar nolūka ielikšanu saujā ūdens un gariņa uzmešanu ar šo nolūku. Pēc pirmās reizes gāju atpūsties, satīta segās, ar skatu uz skaisto dabu un elpojot svaigo gaisu, kas lēnām posās uz saulrietu. Tas bija maģiski.


Otrā reizē pirtī gāju viena. Tikmēr mamma tika atstāta atpūsties līdz pienāks viņas kārta. Otrā reize bija visspēcīgākā, kur bija apvienota ķermeņa skrubēšana un arī meditācija. Bija sajūta, ka pirts velk ārā visas aizturētās atmiņas un emocijas. Inese palīdzēja ievirzīties sirds telpā un virzīties uz jautājumu, ar kuru biju atnākusi uz šo pirti.  Fiziski kļuva pasmagi, bet ne jau pirtiņas dēļ – emociju dēļ. Jāsaprot, ka fiziskais diskomforts visdrīzāk ir emocionālais diskomforts. Šķita, ka uz sirds ir uzgūlies akmens un galva bija nospiesta. Kļuva smagi atrasties uz pirts lāvas, jo brīžiem ļāvu prātam ņemt virsroku. Sajutu sen aizmirstas atmiņas un notikumus, kuru biju turējusi sevī un beidzot nosaucu tos vārdos, lai varētu laist prom!

Mēs tīrījām auru un laidām prom melnumiņus, kas bija sakrāti. Un aizsūtīju prom savu smagumu ar dziļu pateicību. Ne par velti šis pirts rituāls ir nodēvēts par Dziedinošo rituālu. Ja esi tam gatavs – tas Tevi patiesi dziedinās. Inese palīdzēja man saredzēt, ka tikai un vienīgi mēs paši esam atbildīgi par savu dzīvi un savu ceļu. Ne viena cita cilvēka ceļš mums nav jāiet – tikai savs. Ir vairāk jāļaujas – ko es vēl mācos. Otro gājienu noslēdzu 3 reizes dīķī iegremdējot galvu un atstājot tur visu smagumu. Atkal tiku satīta segās un noguldīta, atļaujot vaļu lidojumam, kamēr pirtī devās mamma.


Trešajā reizē pirtiņā uz lāvas turpinājās lidojums. Tiku nopērta ar slotiņām. Arī pēc trešās reizes gāju dīķī un 3 reizes iegremdēju galvu zem ūdens, izpūšot visu lieko smagumu. Iznākot no pirts, pirtniece Inese aicināja mani apgulties turpat zālītē un sajust zemes siltumu un spēku. Šī brīža fantastiku radīja fakts, ka maija sākumā vēl ūdens nebija tik silts un vakars bija padrēgns, bet zeme vēl uzturēja dienas siltumu. Lai arī galvas iegremdēšana dīķī man neradīja bailes, tomēr pēc tam runājot ar mammu, viņa dalījās, ka galvu nav spējusi iegremdēt. Varbūt šis ir darbiņš nākamajai reizei?


Ceturtajā reizē sasildījos pirtiņā un tiku iesmērēta ar siltu eļļu, kamēr pirtniece skaitīja vissirsnīgākos vēlējumus. Pēc ceturtās reizes iestājās pilnīgs miers un prāta klusums. Malkojām siltu zāļu tēju un posāmies mājup. Interesanti, ka pa ceļam uz mājām gar ceļa malu skrēja stirna – tieši tas dzīvnieks, kuru ieraudzīju pirts rituāla iesākuma meditācijā. Arī mamma sasniedza savu pirts rituāla mērķi – relaksēties un gūt patīkamu možumu. Pēc pirtī pavadītajām 5 stundām pat interesantā kārtā nebija pārgurums – tikai patīkams miers.


Sajūtas pēc

Pirms vairākiem gadiem jau biju apmeklējusi citu pirts rituālu, tomēr tas bija vairāk vērsts uz relaksējošu laika pavadīšanu nevis ielūkošanos sevī.

Šoreiz, dodoties uz “Lejasmārtiņu” pirti, guvu pavisam citu pieredzi un sajūtas. Izceļot sen aizmirstas atmiņas, kuras piepildīt ar gaišumu un pateicībā palaist. Dienu pēc pirts biju gluži kā lidojumā un ļoti labi sajutu ķermenī notiekošos procesus – kņudināšanu un skudriņu skraidīšanu pār mugurkaulu, kas simbolizē enerģijas cirkulāciju.

Tā kā uzceltās sajūtas bija tik intensīvas, turpmākās dienas turpināju ar tām darboties ar meditācijas palīdzību. Un nu jau šīs sajūtas ir brīvas un vieglas. Vēlos izteikt lielu pateicību pirtniecei Inesei par ieguldīto 5 stundu fiziski smago darbu, lai liktu justies mums labi! Šī noteikti ir vieta, kur atgriezties – gan atpūtai, gan darbam ar sevi.

Novēlu ikvienam atrast šo laiku, lai pārskatītu sajūtas un atmestu nevajadzīgo. Ja jūs ļausieties, jūs lidosiet.

Pirts “Lejasmārtiņi’’,  Baldones pagasts, Baldones novads, LV-2125 (Pirts ir 40 minūšu braucienā no Rīgas. Turp var nokļūt arī ar autobusu.)


Krāsns bilde: Lejasmartini.lv

Citas bildes: No privātā arhīva



Ilva Bekmane

Bloga autore

Jau vairāk kā 3 gadus esmu daļa no Biotēkas. Un esmu viena no pirmajām, pie kuras nonāk jaunākie bio produkti un tendences. ''Zaļš'' un bioloģisks dzīvesveids ir mana ikdiena. Tādēļ arī esmu izveidojusi šo blogu, lai dalītos savā kaislībā un zināšanās par ilgtspējīgu dzīvesveidu un palīdzētu arī jums izdarīt pareizās izvēles!

Cieņā pret sevi un pasauli sev apkārt,
Ilva Bekmane

Pārdomām

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti *