Šoreiz blogā aicināju sertificētu aromterapijas praktiķi Agati Vucinu, lūdzot viņas komentāru par ēterisko eļļu drošību un par to, kādi piesardzības pasākumi būtu jāievēro, ēteriskās eļļas lietojot ikdienā.

Vai ēteriskās eļļas šobrīd ir pārspīlēta modes tendence vai patiešām iedarbīgs līdzeklis veselības uzlabošanai?

Ēterisko eļļu lietošana dažādos veselības profilakses, noskaņojuma un psihoemocionālā stāvokļa uzlabošanas nolūkos šodien kļuvusi teju par modes tendenci. No vienas puses, pozitīvi norādot uz cilvēku vēlmi savai veselībai izvēlēties arvien dabīgākus, mazāk kaitīgus līdzekļus. Taču no otras puses, augot dažādu ēterisko eļļu tīkla mārketinga kompāniju aktivitātei un popularitātei, pieaug arī pretrunīga un neprecīza informācija par drošu ēterisko eļļu pielietojumu, kā rezultātā cerētā efekta vietā var iegūt nevēlamas sekas.

Arī internetā, kur gandrīz vai ikviens no mums ir smēlies dažādas idejas savas ikdienas un veselības uzlabošanai, pieejamā informācija lielāku skaidrību neievieš, bet rada vēl lielāku apjukumu par to, kā tad ir pareizi un kā nav. Tādu avotu, kas piedāvā pārbaudītu, uz pētījumiem balstītu informāciju par ēterisko eļļu pielietošanu, drošības apsvērumiem, kā arī reālu gadījumu analīzi, ir salīdzinoši nedaudz, un pat arī speciālistu vidū mēdz krasi atšķirties viedokļi, piemēram, par ēterisko eļļu iekšķīgo lietošanu. Tomēr ēteriskās eļļas ir vērtīgs palīgs veselības uzlabošanai un profilaksei, ja zinām, kā tās pareizi pielietot, cik lielās devās, no kā izvairīties un ko ņemt vērā, ja ēterisko eļļu plānots izmantot, ne tikai pasmaržojot no pudelītes.

Kas ir ēteriskās eļļas un kā tās iegūst?

Ēteriskā eļļa ir ļoti koncentrēta viela. Lai iegūtu mazu pudelīti ēteriskās eļļas var būt nepieciešami pat simtiem kilogramu auga materiāla, tādēļ pret ēteriskajām eļļām jāizturas ar īpašu piesardzību. Piemēram, no 100 kg eikalipta var iegūt 4 litrus ēteriskās eļļas, no 100 kg dažādu sugu lavandas var iegūt 1,5 litrus, no 100 kg dažādu rožu ziedlapiņu var iegūt vien aptuveni 20 ml ēteriskās eļļas, attiecīgi – lai iegūtu 1 litru, būs nepieciešama 1 tonna rožu ziedlapiņu. Katrai ēteriskajai eļļai ir arī savs ķīmiskais sastāvs, kas ietekmēs tās iedarbību, efektivitāti un ir noteicošais faktors drošības apsvērumiem tās lietošanā un dozēšanā.

Kas jāņem vērā, lietojot ēteriskās eļļas?

Katrai ēteriskajai eļļai ir savs toksiskuma līmenis, kas norāda, cik ātri un viegli ēteriskās eļļas molekulas tiks izvadītas no ķermeņa. Piemēram, salvijas un fenheļa ēteriskās eļļas ir toksiskākas nekā vairums citu ēterisko eļļu, savukārt rožu, lavandas un kumelītes ēteriskās eļļas ir ar zemāku toksiskumu. Citrusu ēteriskās eļļas ir fototoksiskas – uzklātas uz ādas un atrodoties saules gaismā, tās var izraisīt ādas apdegumu.

Viss, ko mēs uzklājam uz ķermeņa ādas vai ieelpojam, nonāk mūsu organismā, asinsritē attiecīgi tiek arī izvadīts no ķermeņa caur organisma izvadsistēmu, izsvīstot, izelpojot. Ķermenim ir jādod laiks izvadīt arī ēterisko eļļu molekulas, ievērojot atpūtas periodu starp ēterisko eļļu lietošanas kursiem, ja tās tiek izmantotas konkrētam gadījumam. Ieteicams ar mēru izvēlēties nepieciešamo ēterisko eļļu daudzumu, atceroties, ka dažas ēteriskās eļļas pastiprina viena otras labvēlīgo iedarbību, bet citas nepavisam nav ieteicams lietot kopā. Par pareizāko un konkrētam gadījumam labāko ēterisko eļļu kombināciju būtu ieteicams konsultēties ar aromterapijas speciālistu jeb ēterisko eļļu praktiķi, lai nenodarītu pāri savam ķermenim.

Kādi ir galvenie drošības ieteikumi, lietojot ēteriskās eļļas uz ādas?

Biežākā kļūda, kādēļ cilvēki iedzīvojas problēmās, lietojot ēteriskās eļļas, ir tās lietošana neatšķaidītā veidā, kas rada ādas un gļotādas kairinājumu. Kanēļa mizas, citronzāles (esmu novērojusi, ka tās šobrīd ir populāras pašgatavotu dabīgo dezodorantu receptēs) krustnagliņas, citrusu ēteriskās eļļas ir vienas no populārākajām ēteriskajām eļļām, kas rada kairinājumu. Svarīgi atcerēties arī, ka ēteriskā eļļa nešķīst ūdenī, tādēļ pirms lietošanas tā ir jāatšķaida bāzes eļļā vai citā nesējvielā. Piemēram, ja plānots izmantot ēterisko eļļu vannā, to var sajaukt ar karoti medus vai jogurta, to nedrīkst iepilināt tieši ūdenī. Ja ēteriskā eļļa uzklāta uz ādas tīrā veidā un rada kairinājumu, mazgājot šo vietu ar ūdeni, kairinājums tikai palielināsies. Šādā gadījumā ēteriskās eļļas izraisītu kairinājumu var neitralizēt ar kādu vieglu, ādai neitrālu bāzes eļļu, piemēram, saldo mandeļu eļļu vai olīveļļu, ja nekā cita pa rokai nav.

Kā ieteicams dozēt ēteriskās eļļas?

Ēteriskās eļļas tiek plaši izmantotas dažādos masāžas maisījumos, kompresēs, procentuāli atbilstoši vēlamajai iedarbībai. Par pieaugušajiem drošu, ārīgi lietojamu daudzumu uzskata bāzes eļļai pievienotus 0,5% līdz 5% ēteriskās eļļas.  Dažādu vadošo speciālistu ieteiktais ēteriskās eļļas daudzums mēdz atšķirties. Piemēram, Roberta Tiseranda (Tisserand Institute) ieteikums ir izmantot 1% ēteriskās eļļas uz 30 ml bāzes eļļas, kas atbilst 9 pilieniem ēteriskās eļļas. Savukārt Andrea Butje (Aromahead Institute) norādījusi 5-6 pilienus.

Manā skatījumā ar ēteriskajām eļļām jāatceras principu – labāk mazāk, nekā par daudz, tādēļ es izmantoju mazāko ieteikto proporciju. Ja vienlaicīgi tiek izmantots 2-3 ēterisko eļļu maisījums, eļļu maisījumu dozē tāpat, kā izmantojot vienu ēterisko eļļu.

• 1% ēteriskās eļļas maisījums uz 30 ml bāzes eļļas (5-6 pilieni) ir ieteicams tiem, kas ir jutīgi pret dažādām smaržām/ ķimikālijām, ja problēmai ir emocionāls raksturs, piemēram, stresa izraisītam nogurumam, nespēkam utt.;
• 2% ēteriskās eļļas maisījums uz 30 ml bāzes eļļas (10-12 pilieni) ir ieteicams ādas kopšanas līdzekļos, dabīgajās smaržās, masāžas eļļās, maisījumos, ko izmanto ikdienā;
• 3% ēteriskās eļļas maisījums uz 30 ml bāzes eļļas (15-18 pilieni) ir ieteicams specifiskai, akūtai situācijai, piemēram, muskuļu sāpēm, sastiepumiem, sasitumiem, saaukstēšanās pārvarēšanai.

Kā ir ar ēterisko eļļu lietošanu bērniem un grūtniecēm?

Ēterisko eļļu lietošana bērniem un grūtniecēm ir jāskata ar īpašu uzmanību, jo zīdaiņa un maza bērna āda un gļotāda ir jutīgāka, plānāka nekā pieaugušajam, ķermeņa masa ir krietni mazāka, līdz ar to ēteriskā eļļa iedarbojas krietni ātrāk nekā pieaugušajam un ir nepieciešama daudz mazākā proporcijā.

Zīdaiņiem un bērniem līdz 3 gadu vecumam ir ieteicams atturēties no ēterisko eļļu lietošanas vai individuālos gadījumos konsultēties ar speciālistu. Bērniņa masāžai var izmantot ādai neitrālas bāzes eļļas bez smaržas, piemēram, vīnogu kauliņu, aprikožu kauliņu, saldo mandeļu eļļas.

Arī spēcīgu ēterisko eļļu inhalācijas un nemitīga ēterisko eļļu difūzera lietošana telpā maziem bērniem nav ieteicama. Pieaugušajiem ir svarīgi atcerēties, ka bērns ir daudz jutīgāks nekā viņi paši, un ka tas, kas pieaugušajam šķiet viegli smaržojošs, bērnam var būt pārāk spēcīgs. Ar lavandu pildīts spilventiņš bērna gultā būs pietiekošs smaržas avots ar nomierinošu iedarbību naktsmieram.

Grūtniecēm un sievietēm zīdīšanas periodā jāatceras, ka visu, kas nonāk viņas ķermenī, caur asinsriti saņems arī bērns, tādēļ ēteriskās eļļas lietošana rūpīgi jāizvērtē skatot katru gadījumu individuāli. Daudzām ēteriskajām eļļām ir dzemdi tonizējošas un asinsriti stimulējošas īpašības, ir ēteriskās eļļas, kas ietekmē piena veidošanos, to samazinot/palielinot.

Kāds ir Tavs viedoklis par iekšķīgu ēterisko eļļu lietošanu?

Iekšķīga ēterisko eļļu lietošana ir plaši apspriesta un pretrunīga tēma speciālistu vidū, it īpaši tādēļ, ka trūkst ilgtermiņa pētījumu par ēterisko eļļu iekšķīgo lietošanu, novēroto iedarbību un blakusparādībām.

Es personīgi nelietoju ēteriskās eļļas iekšķīgi un neiesaku arī citiem. Ķermeņa gļotāda ir ļoti plāna un kairinājuma risks ir vēl lielāks. Jāņem vērā, ka zarnu trakts ar sāpēm signalizē krietni vēlāk, kad pārāk liels kairinājums ir radījis jau nopietnus vēdera gļotādas bojājumus. Ēteriskās eļļas nevajadzētu lietot iekšķīgi, ja vien to nav ieteicis kvalificēts speciālists. Ja veselības problēmai un profilaksei var iztikt bez ēteriskās eļļas iekšķīgas lietošanas, sev vēlamā efekta iegūšanai, daudz drošāk būs izvēlēties kādu no citām metodēm – masāžu, ieelpošanu, kompresi, vannu.

Ja tomēr ēterisko eļļu izvēlas lietot iekšķīgi, jāatceras, ka tā ir iepriekš jāizšķīdina, piemēram, uz cukurgraudiņa vai medus un nevajadzētu lietot vairāk kā 1 pilienu dienā. Uzņemot ēterisko eļļu ar ūdeni, tā var radīt mutes un vēdera gļotādas kairinājumu. Ir atrodami dažādi pētījumi par atsevišķu ēterisko eļļu iekškīgo lietošanu, piemēram, rozmarīnu, piparmētru, oregano u.c., kur vairumā gadījumu novērotas gremošanas sistēmas traucējumi, zarnu trakta kairinājums un citi blakusefekti, taču ilgtermiņa pētījumu trūkums par iekšķīgu ēterisko eļļu lietošanu un novērojumiem vēlreiz atgādina par piesardzību un rūpīgu apsvēršanu, vai tiešām iekšķīga lietošana ir nepieciešama un vai ēteriskās eļļas tirgotājs, kas to slavē kā drošu, ir ar atbilstošu izglītību un kvalifikāciju.

Kā izvērtēt vai ēteriskā eļļa ir kvalitatīva?

Runājot par ēterisko eļļu kvalitāti, ir jāatceras, ka „terapeitiskas kvalitātes”, „medicīniskas kvalitātes” u.c. līdzīgi pielietoti termini ar mērķi padarīt ēterisko eļļu pievilcīgāku un uzticamāku pircējam ir diezgan maldinošs mārketinga triks, jo nav šādas instances, kas ēterisko eļļu klasificē kā „terapeitisku” vai “medicīnisku”.

Ēteriskās eļļas ražotājs var saņemt bioloģiskās kvalitātes sertifikātu, ka ēteriskās eļļas ražošanai izmantotie augi nav tikuši apstrādāt ar ķimikālijām. Bet tas uzreiz nenozīmē, ka tā ir terapeitiska. Iegādājoties ēteriskās eļļas, lietotājam jāpievērš uzmanība tam, vai uz iepakojuma ir norādīts auga latīniskais nosaukums, kas parāda, tieši kāda auga materiāls ir izmantots eļļas ieguvei. Kā pluss būs norādes par sastāvā esošām molekulām, ieguves reģionu, valsti, iegūšanas metodi (tvaika destilācija, aukstā spiešana, ekstrakcija). Bieži vien ražotājs norāda arī eļļas ražošanas gadu. Ēteriskās eļļas smarža un kvalitāte būs atkarīga gan no tā, kādā reģionā augs ir audzis, kādi bijuši laika apstākļi, raža. Tirgotājam ir pienākums uz iepakojuma norādīt lietošanas brīdinājumus par iespējamo kairinājuma risku, nonākot saskarē ar ādu.

Ēterisko eļļu izmantošana veselībai draudzīgā veidā viennozīmīgi prasa praktiskas zināšanas un pieredzi, kā arī veselo saprātu un mēra izjūtu. Vēlreiz atgādināšu principu – labāk mazāk, nekā par daudz. Kā arī iesaku rūpīgi izpētīt informāciju par sev interesējošo ēterisko eļļu, kas saistās ar drošības apsvērumiem un ieteicamo lietošanas proporciju. Vienmēr laba izvēle būs vispirms pakonsultēties ar speciālistu par tieši Tev piemērotākajām ēteriskajām eļļām un to pielietošanas metodēm.

Atsauces:

1. Ratajc P. (2019). What is aromatherapy? The dividing lines between feel-good and medicine. https://tisserandinstitute.org/what-is-aromatherapy-petra-ratajc/
2. Andorfer R. (2019). A beginner’s guide to essential oils part 2: how to use essential oils. https://tisserandinstitute.org/beginners-guide-essential-oils-part-2-use-essential-oils/
3. Crow D. (2018). How to use essential oils effectively. https://www.floracopeia.com/how-to-use-essential-oils-effectively
4. Tiserand Institute (2016). Dilution guidlines for essential oils. https://tisserandinstitute.org/wp-content/uploads/2016/05/EO-dilution-chart.pdf
5. Robert Tisserand Institute mājas lapa: https://tisserandinstitute.org/
6. Aromahead Institute School of Essential oils: https://www.aromahead.com/
7. Praisa Š. (2003). „Praktiskā aromterapija”, Rīga, Zvaigzne ABC.
8. Worwood V.A. (1991). „The Complete Book of Essential Oils & Aromatherapy”, London, Macmillan London Limited.

Atbildes sniedza Agate Vucina, sertificēta aromterapijas praktiķe.Vairāk informācijas skati Facebook lapā.