Domāju, ka šis ir interesants temats par kuru jums pastāstīt. Apkārt dzirdu dažādus uzskatus – var, nevar, var, nevar. Arī pirms apmēram 10 gadiem viesojos pie kādas dermatoloģes, kas man atbildēja, ka viss, kas uzlikts uz ādas, tur arī paliek. Interesanti! Kā tad tomēr ir?

Mans mērķis ir dzīvot apzināti – saprast, kādēļ es ko daru. Kādēļ domāju to, ko domāju. Kādēļ ēdu to, ko ēdu. Kādēļ runāju to, ko runāju. Un galu galā – kādēļ lietoju tieši tādus produktus, kādus lietoju. Šī pašizziņa nav dzīves sarežģīšanai, bet tieši atvieglošanai, tā ir APZINĀTĪBA un cēloņa-seku izprašana. No runām pie darbiem – stāsts par kosmētikā esošajām vielām un to iespējamību nonākt asinsritē. Ar zinātnisko bāzi.

Cik daudz āda absorbē?

Varbūt esat dzirdējuši apgalvojumus, ka ķimikālijas ir kaitīgas tikai tad, ja tiek norītas, bet nevarot nonākt organismā caur ādas vairākiem slāņiem. Tas nav tiesa. Mūsu āda ir daudz kompleksāks orgāns nekā varētu šķist. Lai arī āda ir mūsu barjera starp ārpasauli un spēj mūs pasargāt no mikrobiem un dažādām mikrodaļiņām, tomēr tā ir dzīvs un atvērts orgāns ar porām, caur kurām dažādas vielas (arī toksiskas), spēj uzsūkties organismā.

Vielu uzsūkšanās ir atkarīga no molekulu lieluma, ķīmiskās šķīdības un arī produkta veida, kurā tas atrodas, svarīgs arī ir faktors vai šī viela reaģē ar enzīmiem āda. Balstoties uz šo ir izpētīts, ka aptuveni 60-70% vielu, kas nonāk saskarē ar ādu, var uzsūkties dziļāk organismā!

Fakts ir tāds, ka liela daļa no tā, ko mēs liekām uz savas ādas – nonāk asinsritē. Kā pavisam saprotams piemērs – piparu plāksteri, kurus mēs līmējām uz muguras un tie efektīvi palīdzēja uzveikt klepu. Arī hormonālie plāksteri, kurus var uzlīmēt uz ādas un hormoni nonāk organismā caur ādu, lai kalpotu kā kontracepcijas metode! Līdzīgi kā nikotīna plāksteri, kuri palīdz uzveikt smēķēšanu. Vai ir vēl šaubas, ka āda neko neuzsūc dziļāk organismā? Mūsu organismam ir dabīgais aizsargmehānisms cīnīties ar šīm svešajām vielām, bet cik daudz tas var cīnīties, ja ik dienas uz tās nonāk neskaitāmu vielu kokteilis?

Šokējošs pētījums

2005.gadā EWG (Environmental Woking Group) publicēja 2 pētījumus, kuros atklātas ķimikālijas jaundzimušo nabassaitēs. Pētījuma ietvaros tika pētītas 400 ķimikālijas un 287 no tām tika atrastas jaundzimušo nabassaitēs. No šīm 287 ķimikālijām, 217 bija neirotoksīni un 208 zināmas kā ķimikālijas, kas var radīt defektus jaundzimušo attīstībā. It īpaši ņemot vērā bīstamību, jo jaundzimušo organisms vēl nav spēcīgs un nobriedis un viņi ir vairāk pakļauti šo toksisko vielu iedarbībai. Šie toksīni jeb ķimikālijas iekļāva – merkuriju, pesticīdus, naftalīnus, polimērus un daudzus citas, kuru izcelsme ir uzturs, apģērbs, mēbeles, sadzīves preces, gan arī dažādi skaistumkopšanas un mājas tīrīšanas produkti. Interesanti, ka šis pētījums nav bijis populārs medijos! Par dažām no šīm ķīmiskajām vielām vari palasīt arī Zaļās Brīvības lapā.

Ko darīt tagad?

Tā kā ir pierādīts, ka daļa no ķimikālijām var nonāk mūsu asinsritē caur ārēju ietekmi uz mūsu ādu, kā tagad rīkoties? Apzināti saprast, ko mēs lietojam! Piemēram, ķermeņa losjons, kuru mēs uzklājam uz ādas un tas tur paliek visu dienu – rada lielāku risku nekā produkti, kurus mēs nekavējoties noskalojam. Ieteicams sākt apskatīt šos produktus, piemēram – šampūnu, losjonus, saules aizsardzības krēmus. Mans mērķis nav jūs iedrošināt būt perfektiem – bet sākt ar kaut ko! Ir skaidrs, ka tas ir pārāk liels slogs, nemitīgi raizēties par katru sastāvdaļu un katru produktu un mēs vienā mirklī vēlamies aizmirst visu un nopirkt parastu, lētu ziepju kluci. Tādēļ esmu šeit, lai  dalītos un palīdzētu sev un palīdzētu arī jums! Piedāvāju ļoti noderīgu ceļvedi, kuru aizņēmos šeit.

Top produktu grupas, kurām būtu ieteicams būt visdabīgākajām

• Jebkas, kur mēs mērcējamies, piemēram burbuļvanna
• Jebkas, ko mēs lietojam uz ādas un uzreiz nenoskalojam, piemēram losjoni, ķermeņa un sejas krēmi, eļļas, dezodoranti
• Ķermeņa pūderis, piemēram talks
• Šampūns un kondicionieris (tos mēs izskalojam, bet tomēr tie var noskaloties caur visu mūsu ķermeni, turklāt galvas rajons absorbē vielas ļoti ātri)
• Jebkurš produkts, kurš tiek lietots bērniem, jo viņu organismi ir mazāk pasargāti un vēl nav attīstījušies

Top 10 produkti, kurus pirkt pārdomāti, vēlams dabīgus

• Pūderi uz talka bāzes
• Ķīmiskās nagu lakas
• Bērnu šampūni (ļoti rūpīgi izpētīt sastāvu, jo bieži satur ķimikāliju 1,4-dioxane, kas plaši izplatīta un ir potenciāli kancerogēna)
• Produkti burbuļvannai, aromātiskie sāļi
  
• Matu krāsas
• Produkti, kas satur minerāleļļas (jeb vazelīnu)
• Smaržvielas
• Dezodoranti
• Grima bāzes, jeb praimeri uz silikona bāzes
• Bērnu mitrās salvetes

Sastāvdaļas, kuras var nonākt organismā caur ādu

• Parabēni (parabēni tiek izmantoti kā konservants, lai paildzinātu produkta derīguma termiņu un ir atrasti krūšu audos un mātes pienā)
• Formaldehīds  (to arī lieto kosmētika kā konservantu, var būt spēcīgs kairinātājs, pastāvošs vēža risks)
• 1,4-dioxane (augšupminētā sastāvdaļa, kas var būt bērnu šampūnos un ir potenciāli kancerogēna)
• Ftalāti (bieži vien paslēpti zem vārda fragrance, tiek izmantoti kā mīkstinātāji nagu lakās, matu lakās, smaržās)
• Dietanolamīns (DEA), Trietanolamīns (TEA), Monoetanolamīns (MEA) (izmantotas kā putojošās vielas dušas želejās, sejas tīrīšanas līdzekļos, šampūnos)
• Diazolidinilurīnviela (atbrīvo augšupminēto formaldehīdu un saistās ar tādu pašu risku)
• Sulfāti (SLES, SLS) (veicina produktu putošanos un atdala no matiem sebumu, kodīgs līdzeklis, kas var izraisīt orgānu bojājumus)
• Propilēnglikols (lēts emulgators, kas veido produkta konsistenci un padara to zīdainu, pētījumos izraisa ādas un arī orgānu bojājumus, var mainīt ādas struktūru)
• PVP/VA (pašlaik ļoti limitēti pētīta viela, tādēļ gala risks jāvērtē katram pašam, tiek pievienota skropstu tušās un matu fiksācijas līdzekļos, lai tie būtu noturīgāki, it īpaši bīstama, ja tiek ieelpota)
• Nanomateriāli (Daudzos modernajos procesos tiek izmantoti nanomateriāli. Tie ir īpaši bīstami, jo var tikt absorbēti asinsritē tieši caur ādu un caur plaušu membrānām, kad tos ieelpo. Tie jāuzskata par bīstamiem veselībai neatkarīgi no materiāla, no kura tie radušies.)
• Smaržvielas (tiek pievienotas visdažādākajos produktos, var būs kā agresīvs un kairinošs alergēns).

Nobeigumā, kā es iepērkos?

Nesenajā rakstā, kur skaidroju atšķirību starp dabīgs, bio, eko un organic pieminēju savu iepirkšanās stratēģiju. Lasi vairāk šeit. Vēlos piebilst, ka ļoti svarīga ir etiķetes lasīšana un meklēšana pēc bioloģiskā sertifikāta – kas mums atvieglo dzīvi, jo, ja produkts ir saņēmis šo sertifikātu pēc lielu pārbaužu veikšanas – tas nesaturēs nevienu no bīstamajām, tostarp augšupminētajām vielām.

Raksta autore Ilva Jasmīne, Bekmane, @ilva.jasmine